== Starptautiskā konvencija par autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija). ==
=== CMR konvencijas darbības pamatprincipu salīdzinājums ar TIR konvenciju. === Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (turpmāk CMR konvencija) pieņemta Ženēvā 1956.gada 19.maijā. Latvija CMR konvencijai ir pievienojusies 1994.gada 14.maijā.
Tāpat kā TIR konvencijas, arī CMR konvencijas darbības uzraudzību ir uzņēmusies ANO un tās ratificēšanas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti jānodod glabāšanā ANO ģenerālsekretāram[1]. Tas pats attiecas arī uz konvencijas pārskatīšanas konferences sasaukšanu, kā arī uz paziņojumiem dalībvalstīm par pieņemtajiem konvencijas teksta labojumiem[2]. Vēl būtu jāatzīmē, ka TIR un CMR konvencijām ir vienādas prasības par atrunām konvenciju tekstiem. Arī CMR konvencijai jāpievienojas pilnībā, izņemot pantu, kas nosaka strīdu izšķiršanas kārtību, un nekādas citas atrunas nav pieļaujamas[3].
Atšķirībā no TIR konvencijas, CMR konvencija nav muitas konvencija, bet tiek piemērota līgumiem par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību. Arī šajā gadījumā līgumā norādītajām kravas nosūtīšanas un saņemšanas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz vienai jābūt konvencijas dalībvalstij[4].
Vēl viena no atšķirībām, ka CMR konvencija ar jēdzienu “transportlīdzekļi“ saprot transportlīdzekļus ar motoru, vilcējus ar puspiekabēm, piekabes, un puspiekabes, bet šajā kategorijā neietilpst konteineri[5]. Bez tam, konvencijas nosacījumus nevar piemērot visām kravām. CMR konvencija nav piemērojama, veicot[6]:
pārvadājumus pēc kādas no starptautiskajām pasta konvencijām;
mirstīgo atlieku pārvadājumus; un
pārceļotāju mantu pārvadājumus.
Tāpat kā TIR konvencijā, ja krava no transportlīdzekļa netiek pārkrauta, CMR konvencijas nosacījumi tai piemērojami arī tad, ja kādā no ceļa posmiem krava tiek pārvietota pa jūru, dzelzceļu, iekšējiem ūdens ceļiem vai ar gaisa transportu[7].
CMR pavadzīme. Pārvadājuma tiek apstiprināts (uzskatīts par noslēgtu) sastādot pārvadājuma pavadzīmi (paraugu skat. 4.attēlā) un pavadzīme tiek uzskatīta par pirmo pierādījumu pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu[8]. Neskatoties uz to, pavadzīmes trūkums (pārvadātājs nevar to uzrādīt), nepareizs aizpildījums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma pastāvēšanu vai derīgumu, tas paliek pakļauts konvencijas noteikumiem[9].Konvencijā noteikts, ka pavadzīmi noformē trīs eksemplāros, bet šeit acīmredzot ir domāts minimālais noformējamo pavadzīmju skaits, gadījumā, ja to neizmanto kā muitas noformēšanas pamatdokumentu. Tātad trīs pavadzīmes eksemplāri, pa vienam katrai pārvadājuma līgumā iesaistītajai personai – preču nosūtītājam, pārvadātājam un saņēmējam. Ja CMR pavadzīme tiek izmantota muitas formalitāšu kārtošanā, faktiski nepieciešamais pavadzīmju skaits pieaug par pārvadājumā iesaistīto muitas iestāžu skaitu. CMR pavadzīmi paraksta kravas nosūtītājs un pārvadātājs. Šie paraksti var būt iespiesti tipogrāfiski vai aizstāti ar nosūtītāja un pārvadātāja zīmogiem, ja to atļauj likums tajā valstī, kurā pavadzīme tiek noformēta[10].
CMR pavadzīme ir pietiekoši nopietns uzskaites dokuments, tāpēc visiem vienas pavadzīmes eksemplāriem jābūt numurētiem ar vienu un to pašu numuru. Veidlapu numerāciju var veikt tipogrāfiski (kā paraugā 4.attēlā), bet šāda veida veidlapas parasti izvēlas pārvadātāji, kuriem noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētiem pārvadājumu maršrutiem. Veidlapas ar tipogrāfiski iespiestiem numuriem tiek apvienotas 6; 12 un 18 eksemplāru komplektos.
=== Kravas nosūtītāja un pārvadātāja pienākumi, tiesības un atbildība. === Pārvadāšanas laikā par kravu pilnībā atbildīgs pārvadātājs, tas attiecas arī uz kravas pārvietošanu pāri muitas robežai, bet šī atbildība nav neierobežota. Pieņemot kravu transportēšanai pārvadātājam jāpārbauda ierakstu precizitāte pavadzīmē (tas attiecas uz iesaiņojumu skaitu, to apzīmējumiem un numuriem), kā arī kravas un tās iepakojuma ārējais izskats[11].
Diemžēl praksē bieži vien pārvadātājam nav iespējams veikt minētās pārbaudes, jo, lai samazinātu transportlīdzekļu dīkstāves, tātad arī transporta izmaksas, krava tiek iekrauta (konteinerā, puspiekabē, piekabē) pirms pārvadātāja ierašanās un viņš saņem kravu jau gatavu transportēšanai. Šeit gan jāatzīmē, ka nosūtītājam ir tiesības pieprasīt pārvadātājam pārbaudīt kravas bruto svaru vai tās daudzumu izteiktu citās mērvienībās, kā arī iesaiņojumu saturu. Savukārt pārvadātājs par šādu darbību veikšanu ir tiesīgs pieprasīt atlīdzību. Pārbaudes rezultāti tiek ierakstīti pavadzīmē[12]. Ja pārvadātājam nav bijusi iespēja pārbaudīt iepriekš minēto CMR konvencija pavadzīmes ierakstu precizitāti, viņam pavadzīmē jāieraksta savi iebildumi un to iemesli. Tādā pašā veidā viņam jāfiksē un jāpamato katru savu iebildumu attiecībā uz kravas un tās iepakojuma ārējo izskatu[13]. Tātad, faktiski, pārvadātājs atbild par to, lai nogādātu saņēmējam krava tiktu nogādāta tādā pašā stāvoklī un daudzumā, kādā tā tika saņemta no nosūtītāja. Jāsakrīt ir preces vienību skaitam (kastes, iepakojumi, paletes u.t.t.) un svaram, izņemot dabisko nobirumu, nožuvumu u.t.t.
Līdz kravas nodošanai saņēmējam nosūtītājam jāpievieno pavadzīmei muitas un citu formalitāšu kārtošanai nepieciešamos dokumentus, bez tam nosūtītājam jāsniedz pārvadātājam visu tā pieprasīto informāciju par preci. Pārvadātājs neatbild un tā pienākumos neietilpst pārbaudīt šo dokumentu un informācijas precizitāti un atbilstību prasībām. Līdz ar to, visu atbildību pārvadātāja un faktiski arī saņēmēja priekšā par zaudējumiem, kas radušies minēto dokumentu un informācijas neprecizitātes vai nepietiekamības dēļ, uzņemas kravas nosūtītājs. Izņēmums ir tikai pārvadātāja pārstāvja nevērīga vai nelikumīga rīcība, šajā gadījumā visa atbildība gulstas uz pārvadātāja pleciem[14].
Starptautiskā tirdzniecība ir ļoti dinamisks process un situācija tirgū, kuru ietekmē daudz dažādu faktoru, mainās pietiekoši ātri, tāpēc svarīgs ir konvencijas punkts, kurš dod tiesības kravas nosūtītājam pārvadājuma lakā rīkoties ar kravu. Piemēram, krava no Austrijas tiek nogādāta saņēmējam Zviedrijā. Transportēšanas laikā mainās situācija attiecīgās preces tirgū un cits pircējs piedāvā saņēmējam izdevīgākus noteikumus. Nosūtītājs (preces īpašnieks) nolemj lauzt līgumu ar iepriekšējo preces saņēmēju vai vienojas ar to par preces piegādi citos termiņos. Vai cits variants, nosūtītājam rodas pamatotas aizdomas par saņēmēja maksātspēju, tas saņem ziņu par saņēmēja bankrotu vai saņēmējs kāda iemesla dēļ atsakās no kravas saņemšanas. Konvencija dod tiesības nosūtītājam pieprasīt pārvadātājam pārtraukt kravas pārvadājumu, mainīt vietu, kur bija paredzēts nogādāt kravu vai izsniegt to citam saņēmējam nekā norādīts pavadzīmē[15].
Situācijas mainīgumam un sākotnēji neparedzētiem apstākļiem pakļauts arī pats pārvadājuma process. Šeit kā piemērus varētu minēt laika apstākļus (pēkšņi notiek krasa gaisa temperatūras maiņa) un nosūtītāja rīcību (nosūtītājs ir pārtraucis kravas pārvadājumu un ilgstošākā laika periodā no viņa netiek saņemtas instrukcijas par tālāko rīcību). Minēto iemeslu dēļ konvencijā atrunāti gadījumi un kārtība, kad pārvadātājs var pārdot kravu, pat negaidot instrukcijas no personas, kurai ir tiesības rīkoties ar to. Šāda rīcība pamatā pieļaujama gadījumos, kad krava ātri bojājās vai, ja glabāšanas izdevumi būti neizmērojami lieli, salīdzinot ar kravas vērtību. Ja krava ir pārdota, tad ienākumi no pārdošanas, atskaitot izdevumus, kuri apmaksājami par kravas izsniegšanu, nododami tās personas rīcībā, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu, bet, ja šie izdevumi pārsniedz ienākumus no preču pārdošanas, pārvadātājam ir tiesības saņemt starpību[16].
Pastāv iespēja, ka par tikko minētajām darbībām un notikumiem nav informēts kravas saņēmējs, tāpēc konvencijā ir atrunāti termiņi pēc kuru iztecēšanas saņēmējs var pieprasīt segt savus zaudējumus. Saskaņā ar konvencijas noteikumiem fakts, ka krava nav nogādāta 30 dienu laikā pēc saskaņotā termiņa, vai, ja piegādes termiņš nav noteikts, 60 dienu laikā kopš pārvadātājs pieņēmis kravu, ir neapstrīdams pierādījums tam, ka krava ir pazaudēta. Šajā gadījumā persona, kurai ir tiesības izvirzīt prasības, var uzskatīt kravu par pazaudētu un uzsākt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām[17].
Savā apskatā mēs pieskārāmies tikai tām CMR konvencijas sadaļām, kuras vairāk vai mazāk saistītas ar muitošanas procesu un atstājām bez ievērības normas, kas nosaka kravas nosūtītāja, pārvadātāja un saņēmēja savstarpējās attiecības.